Krustkalnu apļveida ceļš — ātrais variants
Trīs kilometri bez stāvas kāpnes. Skaists skats uz Daugavu. Šis ceļš ir populārs tiem, kuri vēlas tik mazliet garāk.
Lasīt tālākČetru kilometru pastaiga ar brīnišķīgu skatu uz Gaili. Labi marķēts ceļš, atpūtas vietas un koks ar pamatīgu skaitļu vēsturi. Pēc tam kafija parka kafejnīcā.
Moricsala nav tikai skaista vieta — tā ir viena no labākajām dabas pastaigām Latvijas senioriem. Ceļš ir labi marķēts, nav stāvu kāpņu un tas īpaši piemērots tiem, kuri tikko sāk aktīvāku dzīvesveidu. Četri kilometri pastaigāšanas var izpildīt vienas pēcpusdienas laikā, un tas nozīmē, ka jums būs pietiekami daudz enerģijas sākumā un pietiekami daudz spēka beigās.
Tas, kas padara Moricsalu tik pievilcīgu, ir tās daudzveidība. Jūs staigāsit cauri mežam, pēc tam pēkšņi parādīsies skaists skats uz Gaili. Pārgājušies pūkstošā meža vidū, pamanīsit vēsturisko Velēna ozolu — koku, kas ir bijis šeit vairāk nekā 200 gadus. Nav tā, ka vienkārši staigā — jūs piedzīvojat kaut ko īstu.
Šī informācija ir sniegta izglītības nolūkos. Pirms jebkura pastaigājuma sāciet, konsultējieties ar savu ārstu, it īpaši ja jums ir sirds vai artikulāciju problēmas. Pastaigājuma apstākļi mainās atkarībā no gadalaika un laika. Vienmēr pārbaudiet aktuālo ceļa stāvokli pie Tūrisma informācijas centra.
Maršruta garums ir 4 kilometri, bet to var veikt ļoti mierīgi. Lielākajai daļai senioru tas aizņem 60 līdz 75 minūtes, atkarībā no ātruma un cik bieži jūs apstājaties fotogrāfiju dēļ. Marķējums ir skaidrs — baltā un sarkanā krāsā nopigmentēts. Tiem, kuri nespēj iet visu maršrutu, ir iespēja pastaigāties līdz pārbūvētajam novērošanas punktam un atgriezties atpakaļ, tas aizņem apmēram 1,5 kilometru.
Ceļš ir labi uzturēts. Vasarā jums nav jāuztraucas par slapjiem mūkiem vai dziļiem putekļiem. Ziemā sniegā jūs nedaudz slīdēsit, bet tas nav tik bīstami, jo ceļš nav stāvs. Ir vairākas vietas, kur var sēdēt — koka soliņi ir izvietoti skaitā, un vidēji katras 500 metru garumā jūs atradīsit vietu, kur var paņemt pauzi.
Šis ozols ir viens no vecākajiem kokiem Latvijā — tam ir vairāk nekā 200 gadu. Stumbrs ir tik masīvs, ka trīs cilvēki, viens otram turot rokās, apmēram varētu to apkārt apkārt. Tas ir vieta, kur jūs noteikti apstāsities, lai paņemtu fotogrāfiju.
Maršruta viduspunktā jūs nonākat pie novērošanas punkta, no kurienes redzams plašs skats uz Gaili. Vasarā te plauc ūdens lilijas, un jūs var redzēt dažādus putnus. Vieta ir ideāla vietas pauzei un uzkodai.
Maršruts iet cauri jaunam ozolu mežam un vecām priežu takām. Katrs gada laiks atnes savu burvību — pavasarī zied vijoļi, vasarā putni dzied, rudenī liekas ogas, ziemā balt mežs izskatās magisks.
Sāciet jau agri — agrā no rīta vienmēr ir vēsāk un mazāk cilvēku. Ņemiet līdzi ūdeni, vismaz litru. Apavus izvēlieties komfortablus un ar laba grīpojuma zoli — slīdēšana nav jautājums drošības, bet tas padara pastaigājumu nepatīkamu. Vasarā ņemiet līdzi saules aizsargu un cepuri. Sniega laikā, ja neesat draugs slīdošanai, izvēlieties laiku, kad sniegs ir nedaudz nokusi.
Maršruts sākas parka laukumā, kur var stāvēt automašīnu. Brīvs ieejas maksa nav — tas ir publisks daba un daļa no aizsargātās teritorijas. Aizpoga brīdinājums: tualetes ir tikai parka sākumā, nevis maršruta vidū. Tāpēc pirms sākšanas nokļūdiet uz vietas. Pēc pastaigājuma, parka kafejnīcā var izdzert kafiju un paēst kaut ko maigumu — tas ir lielisks veids, kā beigt dienu.
Tas ir pastaigājums, nevis sacensības. Jūs esat šeit, lai baudītu, nevis lai pārliecinātos, ka esat ātrākais. Apstājieties pie ozola, apsēdieties uz soliņa, noskatieties putnus. Lēnums ir mērķis.
Pastaigājumi kopā ir daudz jautrāki nekā vienatnē. Plus, ja kaut kas notiek, tur ir kāds, kas var palīdzēt. Tas ir labs veids, kā pavadīt laiku ar kādu, ko jūs mīlat.
Lietus var padarīt ceļu slapjumu un nedaudz slidenu. Nav nekā briesmīga, bet tas ir labi zināt iepriekš. Paņemiet lietussargu, ja ir paredzēts lietus — nevis rūdītu sevi, bet labāk būt pagatavotam.
Nav obligāti jāiet visu maršrutu. Pusceļā jūs varat pagriezties atpakaļ, un tas joprojām būs skaista pastaigājuma diena. Labāk nedaudz īsāks un ar prieku nekā pabeigts, bet nogurums un sāpes.
Katra sezona atnes savu burvību. Pavasarī, aptuveni aprīļa vidū, ceļš pilns ar ģeofītiem — zilo vijoļu un baltajām galsām. Vasarā, jūnijā un jūlijā, mežs ir visvēsāks un putni dzied. Rudenī ogas krāso meža grīdu sarkanā un melnsarkanā krāsā, un lapas krāsojas. Ziemā, kad sniegā visvairāk, ozols izskatās itin kā no pasakas. Iespējams, tas ir vislabākais laiks, ja jums patīk foto mājās.
Vasara ir laikposmā, kad iet visvairāk cilvēku. Ja vēlaties mierīgāku pastaigājumu, izvēlieties maija beigās vai septembra sākumā. Vasarā iet lēnāk — karsts un tu gribi sēdēt pie ūdens. Rudens ir ļoti skaists, bet ceļš var būt nedaudz slidens noslīpītā lapas dēļ.
Moricsala nav sarežģīta. Tā ir ideāla sākuma vieta tiem, kuri nesen sāka pastaigāties vai kuri vēl tikai padomā par to. Ceļš ir draudzīgs, skaits ir neapšaubāms, un jūs noteikti atcerēsieties to. Vēl svarīgāk — jūs jutīsities labi pēc tam. Tas ir ne tikai fizisks vingrinājums, bet arī mentālā atveseļošana. Daba ir kur-kur ārā, ceļš ir marķēts, un viena kafija parka kafejnīcā pēc pastaigājuma padara to pabeigtu.
Tāpēc nākamajā brīvajā pēcpusdienā ņemiet sev apavus, ņemiet sev draugu, un dodieties uz Moricsalu. Jūs nespēlēsit neko pazaudēt. Tikai dabu, skaistumu un laiku, ko pavadīsit bez telefona. Tas ir tas, ko iesācējiem patiešām ir nepieciešams.